Pārmaiņas…

Izskatās, ka būšu pavisam “pārvācies” uz twitter/cragegames.com un pārsvarā tagad rakstu angliski.

Blogs vēl paliks, jo kaut ko noderīgu tajā var izrakt, vienkārši neredzu lielu nepieciešamību ierobežot savu publiku dubļos grimstošā valstī. Spēļu izstrāde tās oriģinālajā formā šajā valstī ir praktiski izmirusi, tāpēc šaubos, ka kādam būs iebildumi.

Vēl kāds dzejolis par savādu tēmu

Īstenībā nevajag daudz zināšanu, lai uzrakstītu dzejoli. Vajag tikai iedvesmu, ideju, vēlēšanos un vēlams – saskatīt kaut ko neparastu.

Tā nu viens dzejolis par iepazīšanos internetā… 😀

kur tu esi, mana zvaigzne,
kad man tevi vajag tā,
nespīd spoži mana zvaigzne,
ieskatīšos kabatā.

izvilku es aparātu,
tik par senču naudu krātu,
meklēšu es iedomātu
zvaigzni savējo.

ieskatījos statistikā,
aizgriezos es nepatikā!
“draugos” vairs, es nodomāju,
nesperšu es savu kāju!

kur tu esi, mana zvaigzne,
ja ne augstu debesīs?
“maispeisā” es apskatījos,
likteņplūsmas izbesīts

un tad vecā labā bārā
acīs skaistās lūkojos
nebūs tak šī mana zvaigzne –
nav jau viņa “feisbukos”…

Viena ideja jaunajai spēlei

Tā kā man daudz jauno spēļu, tad uzreiz pasaku – runāju par to, kuru negribu oficiāli izziņot. Par to, kurā iesaistīti politiķiem līdzīgi radījumi.

Nākot mājās (laikam vakar) izdomāju vienu galvenā varoņa tekstu. Gan jau ideja metama, bet varētu arī kaut kā iepīt.

Melnie caurumi manās šaurajās acīs… it kā es gribētu sodīt katru, kas tajās ieskatās.
Vēl tikai viena nāve, attaisnosies mani 10 dzīves gadi.

Spēles sižetu ir domāts veidot jautru (:D) un pamācošu (t.i. ar dziļāku domu), tajā pašā laikā izvairoties no WTF momentiem (citiem vārdiem sakot – nepatīk lietot neievadītos notikumus – tos, kurus nekādi nevar sagaidīt sižetā vai tos, kuri izjauc visu koncentrēto gaitu uz galvenās pamatdomas atklāsmi).

Sižetu es tagad neatklāšu, būs pārsteigums, kad būs gatavs. 🙂 Pamatdoma gan ir gatava, līdz ar sižeta skeletu. Bet nekas vairāk.

Tāpēc nedaudz par ideju. Šī ir kaut kāda sūdīga nedēļa, jo saķēru kārtējo slimību. 😛 Nedaudz atguvos, neejot gulēt līdz brīdim, kad temperatūra sasniedz minimālo (t.i. līdz plkst. 3-4 ), lai nenosaltu. 😀 (that’s a f***ing plan, right?) Tomēr daudz tas nepalīdzēja. Anyway, ejot no skolas, sanāca ieskatīties kādās acīs. Pēc kaut kāda domāšanas perioda sapratu, ka tur varēja redzēt daudz apjukuma. Atcerējos, ka tajā brīdī man prāts bija tukšs, varbūt vienīgi domāju par durvju atvēršanu.. (nav taču ļauni.. :D) Ideja radās pa ceļam uz mājām. No reālās dzīves… Mājās ienākot, šaubu pārņemts (kā vienmēr – uztraucos par visu, ko izdaru zīmīgi – nav svarīgi, pareizi vai nepareizi..), mēģināju atdarināt tādu pašu acu skatu, kādu nesen bez īpašas piepūles rādīju un sejas izteiksmi un pie reizes nofinalizēju ideju. Paskatoties spogulī, viss bija apmēram skaidrs – izskatījās nenormāli ļauni. Pat ja cenšos smaidīt, izskatās ļauni. Acu tumšā daļa maksimāli izpletusies – it kā koncentrējoties uz kaut ko. Tomēr acis atvērt bija grūti. Šauras kā ķīnietim. (te nu bija plāna rezultāts.. :D) Laikam uz kādu laiku būs jāaizmirst par interesanto acu pētīšanas nodarbi. 😀

Meklēšu acis zemāk… <te es varētu ievietot kādu melnā humora bildi par izgrieztu aci, kura mētājas uz grīdas, kā, piemēram, filmā Angels & Demons, tomēr ir pārāk vēls, lai meklētu pareizo attēlu…> 😀

P.S. Interesanti ir tas, ka reāli tā ideja pilnībā balstās uz maniem novērojumiem un spriedumiem par reālo situāciju. Nekā maģiska. Tādiem momentu ķērājiem kā man gan jau visiem tikpat daudz ideju nāk katru sekundi.. 😛

Draugiem.lv dzejolis

..un dažas pārdomas par radušos situāciju.

Draugiem.lv ir kļuvis par Latvijas nacionālo naudas nosūkšanas aparātu.

Lai cik dīvaini tas nebūtu, anagramma no “draugiem” ir “graudiem”, kuru darbības princips ir līdzīgs – vairums pabaro mazākumu, tiek iztērēti līdz pēdējam un audzēti vēl..

Un te solītais dzejolis ( © snake5 😀 )

Esiet..
Un naudu mums nesiet –
Visi kā viens,
Lai mūsu šķīvjos līst piens
Bet jums govīm siens.
Lai vakars ikviens
Mums nestu –
Jaunu bagātības Everestu.