40 km testa brauciens

Dabūju jaunu braucamrīku. Bez motora.

Izmēģināju to, nobraucot 40 kilometrus. Nav gluži pirmā reize, bet sen nebiju braucis ar kaut ko šādu.. 😀

36-tais kilometrs:

Šo procesu iespējams dažādos veidos sasaistīt ar spēļu izstrādi.

Vispirms – optimisma līkne. Ja spēles process nav pietiekami izklaidējošs:

Ja spēles process ir visu laiku izklaidējošs, tad nav tur daudz, ko rādīt – līkne ir gandrīz lineāra, varbūt nedaudz kāpj uz augšu. Tā kā šāds izturības brauciens nebija īpaši izklaidējošs visos momentos, tad attēlā parādītā līkne ir diezgan atbilstoša. Tas saasinājums uz beigām rodas galvenokārt no procesa atkārtošanās, jo rodas “vēl tikai … un es to izdarīšu / vēl tikai … bet man jau pietiek”. Tas ir tas, uz ko AAA kompānijas ļoti pēdējā laikā velk (viņu mēslus spēlēt sāk palikt ļoti grūti un nogurdinoši un ne tajā labākajā nozīmē). Tas ir tas, uz ko mēs nedrīkstam vilkt. Agrāk spēļu kompānijas zināja, ka nevar bez dažādības noturēt spēlētāju. Es uzskatu tāpat. Šeit mans eksperiments būs Crazy Maze un jaunā politiķu spēle. (Pirmais gan vairāk.)

Tad vēl braucieni no kalna. Reālisms? Tieši tā… Tikai tāpēc, ka dzīvē pēc katra nobrauciena seko uzbrauciens 😀 , nenozīmē to, ka tā tam jābūt arī spēlēs. Protams, būs pie katra jauna elementa neliels “kalns, kurā jāuzbrauc” – nedaudz darba, bet nevajag visu veidot tā, lai būtu tikai uzbraucieni. Tāpēc nedrīkst neapmācīt spēlētāju visam, kas būs jāizdara spēlē. Tāpēc daudzas stipri slavētas spēles var pavisam viegli nosaukt par Fail, jo tās neiemāca spēlētājam to, ko viņam vajag zināt, lai plūstoši izietu spēli.

Te viens interesants attēls no brauciena..