Ātri par Gunplay…

Skripti, AI…

Pēdējo laiku problēmas:
– Lua vs. Angelscript;
– Izplānota pretinieka darbības sistēma vs. skriptojams pretinieks.

1. problēma:
Lua:
+ir jau implementēts
+vienkārši pievienot jaunas funkcijas
–nepatīk sintakse
Angelscript:
++patīk sintakse
-sarežģītāk pievienot funkcijas
-nav implementēts

2. problēma:
Izplānota pretinieka darbība:
+vieglāk izprast kodu un atcerēties
-prasa garu plānošanas procesu
-nevarēs notestēt tik ātri izmaiņas
+vajadzēs mazāk izmaiņu
+strādās ātri

Skriptojams pretinieks:
-nav implementēta šāda veida skriptošana
-prasa ilgu testēšanu un traka koda rakstīšanu
+ātri var apskatīties izmaiņas
-strādās daudz lēnāk
-grūti saprast tādu kodu

Kā mēs te redzam, ne vienmēr modernākās darba tehnikas ir tās labākās.

Jebkurā gadījumā man vispirms jāuztaisa FSM pretiniekam, kurš vispirms jāizplāno, tāpēc par skriptiem kādu laiku varēšu neuztraukties…

FSM prasības:
..varbūt kādreiz parādīsies.. 😀

Svaigais skats

Nesen kaut kā aizsākās domāšana par svaigu skatu uz spēles procesu. Testējot spēles procesu, tiek pārspēlēts daudz kas tik bieži, ka rodas vai nu patīkama pieraduma sajūta, vai arī garlaicīgā pieraduma sajūta. Abas ir ļaunas. Vienas dēļ šķiet, ka spēle ir lieliska, kad tā nav.. otras dēļ – otrādi – spēle var likties garlaicīga, kad tā nav.

Tomēr.. ar otro ir tā – ja spēles process ir ļoti labi (vai labāk) izveidots, tad šāda sajūta varēs rasties daudz, daudz retāk. Tāpēc jāuztraucas par pirmo.

Kā izvairīties? Varbūt kāds vērojams playtesteris noderētu, bet vienam… Pagaidām precīzi neesmu sapratis. Pirmajā brīdī šķiet, ka pietiek ar precīzu savu darbību vērošanu un analizēšanu. Nekad svarīgos momentos nedrīkst “izkratīties spēlē” (t.i. vienkārši prieka pēc sākt ākstīties ar iespējām). Gan jau vieglāk pateikt nekā izdarīt. Bet labāku ideju pagaidām nav.. 😛