Kā tas gadās…

Es gribēju ieslēgt IE (un blogu), bet tā vietā – MSVC. Kā tas gadās? 😀

Bet nu labi, ne par to ir runa.

Drīzāk par šo:

Čakarējos ap šeideri, bet rezultātā dabūju diezgan interesantu skatu. Gan ietves apgaismojums, gan māju sienas.. pastiprina rīta sajūtu. Būs laikam vairāk parametri virziengaismai jāiedod. Pagaidām šo regulēt nevarēja, līdz ar ko gaisma bija gandrīz perpendikulāra fona sienām. Bet šādi arī dažreiz vajag. Svarīgi ir zināt – kad. 😛 Daudzas spēles ar bump/normal-mapēm ir pārspīlējušas un labu galu neieraudzīja. Efekts bija šausmīgs. Šeit jau arī īstenībā derētu vai nu nedaudz samazināt bumpmapes stiprumu, vai viņu pārveidot. Bumpmapei nevajadzētu glabāt tās detaļas, kuras jau ir diffuse mapē. Vismaz kaut kā to efektu vajag samazināt. Domāšu – kā…

Galvenais – lai ir jautri…

Šodien sanāca pastrādāt pie daudz savādāka projekta. Viena no lietām, ko atcerējos – svarīgi ir, lai ir jautri.

Nedaudz par projektu..
– “Radošās skolas” pasākumam veidots video. Es varēju iejusties tehnikas operatora / filmas kopā licēja (iztiksim bez sūdzībām, bija 30 minūtes laika darbam :D) / ideju metēja / komponista un nedaudz arī režisora lomā (privātdetektīva fragmentam – operators/režisors). Daudz stāstīt negribu, jo visu pārējo var pateikt video:

Pateicoties šim darbam, atcerējos ļoti daudz. Arī to, ka jautrība ir svarīgs process spēles veidošanā. Mūsdienu spēļu studijas aizmirst, ka visefektīvākais līdzeklis, lai radītu jautrību… ir jautrība. Varbūt izklausās smieklīgi vai pārāk vienkārši, bet tāda ir patiesība.